kņudoņa
kņudoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kņudoņa | kņudoņas |
Ģen. | kņudoņas | kņudoņu |
Dat. | kņudoņai | kņudoņām |
Akuz. | kņudoņu | kņudoņas |
Lok. | kņudoņā | kņudoņās |
Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vieglā kņudoņa pēc tam liecina, ka ķermenī notiek kaut kas labs.
- Vēderā gan bija mazliet nelādzīga kņudoņa, tomēr Sīms jutās patiešām brīvs.
- Ar atkārtu žokli elsodams kāpņu posma apakšā, Glokta juta brīdinošu kņudoņu.
- Mēs saskatījāmies, un šoreiz kņudoņa bija jūtama pilnīgi neapstrīdami.
- Tiklīdz es spēru pirmo soli uz vecās piestātnes, visu ķermeni pārņēma kņudoņa.