kņudināt
kņudināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kņudinu | kņudinām | kņudināju | kņudinājām | kņudināšu | kņudināsim |
| 2. pers. | kņudini | kņudināt | kņudināji | kņudinājāt | kņudināsi | kņudināsiet, kņudināsit |
| 3. pers. | kņudina | kņudināja | kņudinās | |||
Pavēles izteiksme: kņudini (vsk. 2. pers.), kņudiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kņudinot (tag.), kņudināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kņudinātu
Vajadzības izteiksme: jākņudina
Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet dāmas lietišķi saviesīgais tēls kņudina doties paskatīties uz viņu profilā.
- Mazītiņas zivteles šaudās man apkārt un kņudina ūdenī ielaistās kāju pēdas.
- kas cauri gadiem jau no bērna kājas kņudināja un nelika mieru.
- Kaut arī laukā pienācis maijs, te iekšā kņudina drēgns vēsums.
- Bez kņudinošās un saldās riska apjautas es vairs nebūtu es.