kņudēt
kņudēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kņudu | kņudam | kņudēju | kņudējām | kņudēšu | kņudēsim |
| 2. pers. | kņudi | kņudat | kņudēji | kņudējāt | kņudēsi | kņudēsiet, kņudēsit |
| 3. pers. | kņud | kņudēja | kņudēs | |||
Pavēles izteiksme: kņudi (vsk. 2. pers.), kņudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kņudot (tag.), kņudēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kņudētu
Vajadzības izteiksme: jākņud
Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiziet Sprīdītis pasaulē tālā, Sirds viņam kņud un acis zib.
- Iecienītākā ir zobu pasta – tā mazina niezi un kņudošo sajūtu.
- Ja sēklas atrašanās vieta sāk kņudēt, sūrstēt, dedzināt u.
- Vai spēj iedomāties šo vēderā kņudošo sajūtu, atrodoties tik augstu?
- Viņa sajuta kņudošu satraukumu, jo apmēram pēc stundas satiks Gilisu.