jāņtārpiņš
jāņtārpiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jāņtārpiņš | jāņtārpiņi |
| Ģen. | jāņtārpiņa | jāņtārpiņu |
| Dat. | jāņtārpiņam | jāņtārpiņiem |
| Akuz. | jāņtārpiņu | jāņtārpiņus |
| Lok. | jāņtārpiņā | jāņtārpiņos |
Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
Stabili vārdu savienojumiMazais jāņtārpiņš.
- Mazais jāņtārpiņš taksons — spīdvaboļu dzimtas suga ("Phosphaenus hemipterus")
Avoti: LLVV, LE1, PDE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Raksti ar nakts tumsu un jāņtārpiņu,Kas gaismu dod maldu.
- No ielas izskatījās, ka Klāras māju ieskauj tūkstoši sudrabotu jāņtārpiņu.
- – jāņtārpiņu, kad tas spīd, un to ierīvējis saujās. “
- Arī latviešu valodā abas Latvijā dzīvojošās spīdvaboļu sugas tiek sauktas par jāņtārpiņiem.
- Man 1992. gadā iznāca grāmata “ Sarunas ar jāņtārpiņiem”.