jāņuguns
jāņuguns sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jāņuguns | jāņugunis |
| Ģen. | jāņuguns | jāņuguņu |
| Dat. | jāņugunij | jāņugunīm |
| Akuz. | jāņuguni | jāņugunis |
| Lok. | jāņugunī | jāņugunīs |
Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lalita met atblāzmu drīzāk kā Ziemassvētku eglīte, nevis kā Jāņuguns.
- Līgo svētkos Jāņuguni iedegs pulksten 22.00 Jēkabpilī, Krustpils saliņā.
- Zemgalē un Vidzemē jāņugunis biežāk dedz staba galos paceltās pūdelēs jeb pundelēs.
- Rīgas brīvmūrnieku ložas „ Jāņuguns” brālis ( 1928).
- Tā ka šitas man viss aizrunāts, būs laba jāņuguns.