janvāris
janvāris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | janvāris | janvāri |
Ģen. | janvāra | janvāru |
Dat. | janvārim | janvāriem |
Akuz. | janvāri | janvārus |
Lok. | janvārī | janvāros |
janv. saīsinājums
1.Gada pirmais mēnesis.
PiemēriDīvains janvāris.
- Dīvains janvāris.
- Kad Brige pamodās, bija jau janvāra beigas.
- Visu janvāri viņa gulēja, ēda maz, komponēja nemaz.
1.1.kopā ar: skaitļa vārds Šī mēneša diena, datums.
Piemēri17. janvāra rīts bija apmācies.
- 17. janvāra rīts bija apmācies.
- Otrajā janvārī astoņos biju darbā.
Cilme:No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas).
Avoti: TWN, MLVV, LLVV, i2
Korpusa piemēri:šeit