Jānuss joma: mitoloģija
Jānuss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Jānuss | Jānusi |
| Ģen. | Jānusa | Jānusu |
| Dat. | Jānusam | Jānusiem |
| Akuz. | Jānusu | Jānusus |
| Lok. | Jānusā | Jānusos |
Jāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Jāns | Jāni |
| Ģen. | Jāna | Jānu |
| Dat. | Jānam | Jāniem |
| Akuz. | Jānu | Jānus |
| Lok. | Jānā | Jānos |
Jānus vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Jānus | Jānui |
| Ģen. | Jānua | Jānuu |
| Dat. | Jānuim | Jānuiem |
| Akuz. | Jānui | Jānuus |
| Lok. | Jānuī | Jānuos |
Romiešu mitoloģijā – laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra – nākotnē).
Cilme:Latīņu Ianus
Avoti: SV33, SV08, SV99, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsu krāsnij, starp citu, ir arī vārds: Jānuss.
- Igauņu māksliniekam Jānusam Sammam aizliegtais un sabiedrībā nepieņemtais kalpo kā iedvesmas avots.
- Jānuss ir pārliecināts – skaistule domā, ka ir pasaules centrs. “
- Arī romiešu mitoloģijā dievs Jānuss ( " Ianus", [ ˈjaː.
- Jānuss ir pārliecināts: “ Šeit debesis ir citādākas nekā pie mums.”