jancīgs
jancīgs īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | jancīgs | jancīgi |
| Ģen. | jancīga | jancīgu |
| Dat. | jancīgam | jancīgiem |
| Akuz. | jancīgu | jancīgus |
| Lok. | jancīgā | jancīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| jancīga | jancīgas |
| jancīgas | jancīgu |
| jancīgai | jancīgām |
| jancīgu | jancīgas |
| jancīgā | jancīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | jancīgais | jancīgie |
| Ģen. | jancīgā | jancīgo |
| Dat. | jancīgajam | jancīgajiem |
| Akuz. | jancīgo | jancīgos |
| Lok. | jancīgajā | jancīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| jancīgā | jancīgās |
| jancīgās | jancīgo |
| jancīgajai | jancīgajām |
| jancīgo | jancīgās |
| jancīgajā | jancīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
jancīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam piemīt humora izjūta; asprātīgs.
3.apvidvārds Stalts, iznesīgs, mundrs.
4.apvidvārds Tāds, kas pievērš (kam, kādam) lielu vērību, uzmanību.
Avoti: LLVV, ĒiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No jancīgiem jautājumiem laikam visdīvainākais ir bijis par manu mīļāko skaitli.
- joprojām ar smīnu uz lūpām, nevarēdams aizmirst to jancīgo skatu!
- — Jancīga pasaule — satiekas portugālis ar latvieti un runā krieviski.
- Pa ceļam uz " Dardedzi" gadījās drusku jancīga epizode.
- – No kurienes nāk visi šie jancīgie epeiteti, Lazdiņjaunkundz?