izšķūrēt
izšķūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšķūrēju | izšķūrējam | izšķūrēju | izšķūrējām | izšķūrēšu | izšķūrēsim |
| 2. pers. | izšķūrē | izšķūrējat | izšķūrēji | izšķūrējāt | izšķūrēsi | izšķūrēsiet, izšķūrēsit |
| 3. pers. | izšķūrē | izšķūrēja | izšķūrēs | |||
Pavēles izteiksme: izšķūrē (vsk. 2. pers.), izšķūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšķūrējot (tag.), izšķūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšķūrētu
Vajadzības izteiksme: jāizšķūrē
Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespēju robežās cenšamies izšķūrēt ceļus, sakārtojot brauktuvi ne tikai ziemā.
- Pateicoties skolotājam Andrim Dainim, tā tika pienācīgi izšķūrēta un bija praktiski sausa.
- No Mūsas ciema zvanīja un aicināja izšķūrēt teritoriju, ko bijām palaiduši garām.
- Protams, pēdējās dienās puteņoja ļoti daudz, ne vienmēr ceļus uzreiz varēja izšķūrēt.
- Visi celiņi izšķūrēti, vakarā laternas spīd.