izvelbties
izvelbties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvelbjos | izvelbjamies | izvelbos | izvelbāmies | izvelbšos | izvelbsimies |
| 2. pers. | izvelbies | izvelbjaties | izvelbies | izvelbāties | izvelbsies | izvelbsieties, izvelbsities |
| 3. pers. | izvelbjas | izvelbās | izvelbsies | |||
Pavēles izteiksme: izvelbies (vsk. 2. pers.), izvelbieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvelbjoties (tag.), izvelbšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvelbtos
Vajadzības izteiksme: jāizvelbjas
Refl. → izvelbt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs nezinājāt — un arī nevarējāt zināt – , ka tajā reizē, kad Konrāds bija iegājis staļļos un tajos atradis priekšā Meženi, kad viņa izdzirdējusi viņu ienākam un atrāvusies no zirga, lopiņš bija pacēlis galvu un Konrāds ieraudzījis, ka kustoņa acis gluži tādas pašas kā Dovīdam — izvelbušās, brūnas, izbrīna pilnas un pat pamuļķīgas.
- Tev izvelbās acis , pelēka gaisma pār tevi , tu biji pretīga
- Un nu tavas acis izvelbjas , rociņas ietrīcas , bet gala iznākumā pļuris