izvelbt | Tēzaurs

izvelbt

Lietojuma biežums :

izvelbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); lieto: pareti

Locīšana

Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri