izvelbt
izvelbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvelbju | izvelbjam | izvelbu | izvelbām | izvelbšu | izvelbsim |
| 2. pers. | izvelb | izvelbjat | izvelbi | izvelbāt | izvelbsi | izvelbsiet, izvelbsit |
| 3. pers. | izvelbj | izvelba | izvelbs | |||
Pavēles izteiksme: izvelb (vsk. 2. pers.), izvelbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvelbjot (tag.), izvelbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvelbtu
Vajadzības izteiksme: jāizvelbj
Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Acis brūnas vai tumši brūnas, izteiksmīgas, nav vēlamas izvelbtas.
- Ausis asiņainas, acis izvelbtas, mētājas pa ceļu un gārdz.
- Acis ovālas formas, izteiksmīgas, apaļas izvelbtas acis skaitās par brāķi.
- Viņam bija nedaudz bail no pakārtā izvelbtajām acīm.
- Pie karātavām šūpojās vīrs ar izvelbtām acīm.