iztrupēt
iztrupēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztrupu | iztrupam | iztrupēju | iztrupējām | iztrupēšu | iztrupēsim |
| 2. pers. | iztrupi | iztrupat | iztrupēji | iztrupējāt | iztrupēsi | iztrupēsiet, iztrupēsit |
| 3. pers. | iztrup | iztrupēja | iztrupēs | |||
Pavēles izteiksme: iztrupi (vsk. 2. pers.), iztrupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztrupot (tag.), iztrupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrupētu
Vajadzības izteiksme: jāiztrup
1.Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses); iztrunēt.
1.1.apvidvārds Pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Guli ar muti zemē, tukša, iztrupējusi čaula.
- Te noņemti iztrupējušie koki, nolīdzināta virsma. «
- Tas ar knābi izcērt iztrupējušās koka daļas, lai piekļūtu barībai.
- Stumbri ir diezgan iztrupējuši, bet tie ir restaurēti,
- Nošu līnijas stiepās stariem, notis saskaņojās galīgi pārgurušo instrumentu balsīs, tās plūda kā bieza līme, aizvilka sasmirdušās mēnesnīcas enerģētiski vāji caurņemto telpu kā zirnekļu tīkliem, plandījās iztrupējušo sapņu plīvuru skrandās...