iztrupt
iztrupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztrupu | iztrupam | iztrupu | iztrupām | iztrupšu | iztrupsim |
| 2. pers. | iztrup | iztrupat | iztrupi | iztrupāt | iztrupsi | iztrupsiet, iztrupsit |
| 3. pers. | iztrup | iztrupa | iztrups | |||
Pavēles izteiksme: iztrup (vsk. 2. pers.), iztrupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztrupot (tag.), iztrupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztruptu
Vajadzības izteiksme: jāiztrup
Avoti: LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tikai tad mēs cik necik līdzvērtīgi varēsim būt arī citiem, jo pretējā gadījumā cilvēks ir kā tāds vīģes koks ar iztrupušu viduci.
- Skumji, jo tas liecina par vēlmi greizsirdīgi sargāt savus viduslaiku mūrus, nemanot, ka daudzviet tie jau sen viducī iztrupuši, pārvēršoties tik vien kā par tūristu apjūsmotām drupām.