iztriekt
Lietojuma biežums :
iztriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
1.2.Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
1.3.Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
2.Ar triecienu izsist.
3.apvidvārds Dzerot, uzdzīvojot iztērēt (naudu, līdzekļus).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri