iztriekt
iztriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztriecu | iztriecam | iztriecu | iztriecām | iztriekšu | iztrieksim |
| 2. pers. | iztriec | iztriecat | iztrieci | iztriecāt | iztrieksi | iztrieksiet, iztrieksit |
| 3. pers. | iztriec | iztrieca | iztrieks | |||
Pavēles izteiksme: iztriec (vsk. 2. pers.), iztrieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztriecot (tag.), iztriekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztriektu
Vajadzības izteiksme: jāiztriec
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
1.2.Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
1.3.Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
2.Ar triecienu izsist.
3.apvidvārds Dzerot, uzdzīvojot iztērēt (naudu, līdzekļus).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa bērēs sabraukuši radi un Agnesi ar Jasmīni iztriekuši no mājām.
- Abi skaidroja, ka pārnakšņojuši vietās, no kurām neesot iztriekti ārā.
- Bet viņi ir redzējuši, kā es iztriecu roku sveicienam.
- — Viņš piegāja pie čigāna ar pārsisto degunu un iztrieca viņam no rokām ermoņiciņas.
- Savādi, bet karstais ūdens tikai uz mirkli iztrieca no pārgurušā auguma neziņas drebekli.