iztriept
iztriept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztriepju | iztriepjam | iztriepu | iztriepām | iztriepšu | iztriepsim |
| 2. pers. | iztriep | iztriepjat | iztriepi | iztriepāt | iztriepsi | iztriepsiet, iztriepsit |
| 3. pers. | iztriepj | iztriepa | iztrieps | |||
Pavēles izteiksme: iztriep (vsk. 2. pers.), iztriepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztriepjot (tag.), iztriepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrieptu
Vajadzības izteiksme: jāiztriepj
1.Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
1.1.Triepjot izklāt (kādu vielu).
2.Triepjot izlietot (daudz vai visu).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču drīz vien viņš atrāvās no manis un iztriepa asaras pa visu nosmulēto seju.
- Un par visu vairāk viņai kopš agras bērnības patīk tos iztriept, sajaukt un citādi ķēzīties.
- Atmiņā iespiedās mežacūkas sūdi, kurus kāds igaunis ( kopā ar cūku) pirms vairākiem gadiem konceptuāli iztriepis uz audekla.
- Beidzot neizturēja — rauj viņu jupis, to sieviešu izpalīdzību, un šķīla, iztriepjot asinis pa pusplecu, bet izlietu ūdeni, tas ir, asinis, vairs nesasmelsi.
- Uzklāt vai iztriept, izmantojot piemērotu atšķaidījuma uzsējuma metodi.