izspļaudīt
izspļaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izspļaudu | izspļaudām | izspļaudīju | izspļaudījām | izspļaudīšu | izspļaudīsim |
| 2. pers. | izspļaudi | izspļaudāt | izspļaudīji | izspļaudījāt | izspļaudīsi | izspļaudīsiet, izspļaudīsit |
| 3. pers. | izspļauda | izspļaudīja | izspļaudīs | |||
Pavēles izteiksme: izspļaudi (vsk. 2. pers.), izspļaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izspļaudot (tag.), izspļaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izspļaudītu
Vajadzības izteiksme: jāizspļauda
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Garlaikodamies un bez redzama iemesla īgņodamies, viņi aizklīda līdz zirgu stallim un tur sastapa uz trepītēm sēdošo Joneli, kurš, tieši tāpat nevarēdams sev sagudrot kādu nodarbošanos, spļāva zemē un jau bija paguvis izspļaudīt visai precīzu pusloku.
- Viņš nevarīgs ģifti izspļauda.
- Kad ierauga vilku un neizspļauda , tad aizkrīt balss
- Šeit pirmo reiz redzēju, gan ventilatorus, kuri " izspļauda" ūdeni, gan kafejnīcās savilktas caurulītes ar caurumiņiem, kas arī periodiski visu " nomiglo" ar sīkiem ūdens puteklīšiem.
- Vecvagārs, kā labs iemetējs, ņem brandvīna pudeli rokā, attaisa vaļā un tad iedzeŗ uz jaunā pāŗa veselību, bet pēc tam izspļauda, stipri saŗauc degunu un pasniedz Vecmačam, kuŗš arī noņem savu malku.