izrumulēt
izrumulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrumulēju | izrumulējam | izrumulēju | izrumulējām | izrumulēšu | izrumulēsim |
| 2. pers. | izrumulē | izrumulējat | izrumulēji | izrumulējāt | izrumulēsi | izrumulēsiet, izrumulēsit |
| 3. pers. | izrumulē | izrumulēja | izrumulēs | |||
Pavēles izteiksme: izrumulē (vsk. 2. pers.), izrumulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrumulējot (tag.), izrumulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrumulētu
Vajadzības izteiksme: jāizrumulē
Rumulēt un pabeigt rumulēt.
Avoti: LLVV