izrullēt

Lietojuma biežums :

izrullēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Ar veltni izgludināt (parasti veļu).

3.apvidvārds Izkult (ar labības kuļamo veltni).

4.žargonisms Izbraukt (laukā no kādas vietas).

Avoti: LLVV, ViV, SLG

Korpusa piemēri