izraustīt
izraustīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izraustu | izraustām | izraustīju | izraustījām | izraustīšu | izraustīsim |
| 2. pers. | izrausti | izraustāt | izraustīji | izraustījāt | izraustīsi | izraustīsiet, izraustīsit |
| 3. pers. | izrausta | izraustīja | izraustīs | |||
Pavēles izteiksme: izrausti (vsk. 2. pers.), izraustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izraustot (tag.), izraustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izraustītu
Vajadzības izteiksme: jāizrausta
1.Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
2.sarunvaloda Vairākkārt vilkt (ko) vaļā; vilkt vaļā (citu pēc cita).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izraustīju visus sērkokus, bet tā sasodītā atslēga kā zemē iegrimusi.
- Viņa pamanīja, ka līdz ar zemenēm izrausta arī dumpīgos sīpolus.
- Ņem vērā, ka pirms menstruācijas nav ieteicams izraustīt uzacis.
- Taisnība, tik stipri izgarojumi pārmāc visas smakas, taču izrausta nervus.
- Bet satikties un runāt ļoti vajag, citādi izraustīs ar pilsētas pavēlēm.