izpluinīt
izpluinīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpluinu | izpluinām | izpluinīju | izpluinījām | izpluinīšu | izpluinīsim |
| 2. pers. | izpluini | izpluināt | izpluinīji | izpluinījāt | izpluinīsi | izpluinīsiet, izpluinīsit |
| 3. pers. | izpluina | izpluinīja | izpluinīs | |||
Pavēles izteiksme: izpluini (vsk. 2. pers.), izpluiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpluinot (tag.), izpluinīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpluinītu
Vajadzības izteiksme: jāizpluina
1.Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš riņķoja pa liedagu, raustīdams Kazuganes apmetni un izpluinīdams viņas matus.
- Tie bija tik izpluinīti, ka, likās, te kaut kas gāzīsies.
- Spirgtais rīta vējelis plivināja viņa bārdu, kas cīņas karstumā bija krietni izpluinīta.
- Saule slinki spraucās caur izpluinītajiem mākoņiem, krita lapas.
- Parasti te lietus šaltis sitās pret jumtu un pletnēja izpluinītus kokus.