izdzīt1
Lietojuma biežums :
izdzīt [izdzĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
1.3.Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt.
1.4.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
1.5.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
2.Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
3.Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
3.1.Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
3.2.Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
3.3.sarunvaloda Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus).
3.4.apvidvārds Likt doties (uz kurieni).
4.parasti formā: trešā persona Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) — par vēju.
4.1.Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) — par vēju.
5.Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
5.1.Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
7.Izveidot zemē (piemēram, vagu).
8.Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
8.1.Skujot atbrīvot no apmatojuma.
Stabili vārdu savienojumiIzdzīt no galvas. Izdzīt slimību; izdzīt kaiti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri