izplūkāt
izplūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izplūkāju | izplūkājam | izplūkāju | izplūkājām | izplūkāšu | izplūkāsim |
| 2. pers. | izplūkā | izplūkājat | izplūkāji | izplūkājāt | izplūkāsi | izplūkāsiet, izplūkāsit |
| 3. pers. | izplūkā | izplūkāja | izplūkās | |||
Pavēles izteiksme: izplūkā (vsk. 2. pers.), izplūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izplūkājot (tag.), izplūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izplūkātu
Vajadzības izteiksme: jāizplūkā
Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ” Es būtu izplūkājusi viņai uzacis, lai tikai iesprauktos autobusā!
- Ņemam zosi, izplūkājam spalvas, ja tādas ir palikušas.
- Itin kā milzīgs putns ar vējā plīvošiem spārniem, izplūkātām pelēkām spalvām...
- Pirmais izskatījās pēc izplūkāta ūpja, bet Mediveiša vairāk līdzinājās saniknotam teterim.
- Vai tiešām viņa domā, ka dvēselei var izplūkāt uzacis?