izpazīt
izpazīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpazīstu | izpazīstam | izpazinu | izpazinām | izpazīšu | izpazīsim |
| 2. pers. | izpazīsti | izpazīstat | izpazini | izpazināt | izpazīsi | izpazīsiet, izpazīsit |
| 3. pers. | izpazīst | izpazina | izpazīs | |||
Pavēles izteiksme: izpazīsti (vsk. 2. pers.), izpazīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpazīstot (tag.), izpazīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpazītu
Vajadzības izteiksme: jāizpazīst
Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izpazīsti dālijas
- Šo briesmu lielumu vislabāk izpazinuši
- Iestigusi mācībās , bet tā jau kontaktējas arī ar citiem , klusa un neizpazīta , aizvien mazāk smaida , ļoti jūtīga
- Izplatot šīs garīgās zināšanas un prakses arvien vairāk, mēs izpazīstam citu pasauli.
- Viss tiks izpazīts pēc darbiem.