izpūžņot
izpūžņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpūžņoju | izpūžņojam | izpūžņoju | izpūžņojām | izpūžņošu | izpūžņosim |
| 2. pers. | izpūžņo | izpūžņojat | izpūžņoji | izpūžņojāt | izpūžņosi | izpūžņosiet, izpūžņosit |
| 3. pers. | izpūžņo | izpūžņoja | izpūžņos | |||
Pavēles izteiksme: izpūžņo (vsk. 2. pers.), izpūžņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpūžņojot (tag.), izpūžņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpūžņotu
Vajadzības izteiksme: jāizpūžņo
Pūžņot un pabeigt pūžņot.
Avoti: LLVV