izmēzt
Lietojuma biežums :
izmēzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
1.1.Mēžot izvākt, izslaucīt (mēslus, netīrumus).
1.2.pārnestā nozīmē Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri