izmanīgs
Lietojuma biežums :
izmanīgs īpašības vārds
Locīšana
izmanīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus; tāds, kas prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas.
1.1.Attapīgs, veikls.
1.2.Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri