izmaelīti
izmaelīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izmaelīts | izmaelīti |
| Ģen. | izmaelīta | izmaelītu |
| Dat. | izmaelītam | izmaelītiem |
| Akuz. | izmaelītu | izmaelītus |
| Lok. | izmaelītā | izmaelītos |
Islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
Avoti: EV