izlauzt
Lietojuma biežums :
izlauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Laužot atdalīt (no kā).
1.2.Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
2.Laužot izveidot (ko).
2.1.pārnestā nozīmē; kopā ar: "ceļš" Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
2.2.pārnestā nozīmē; kopā ar: "ceļš" Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri