izlaupīt1
izlaupīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlaupu | izlaupām | izlaupīju | izlaupījām | izlaupīšu | izlaupīsim |
| 2. pers. | izlaupi | izlaupāt | izlaupīji | izlaupījāt | izlaupīsi | izlaupīsiet, izlaupīsit |
| 3. pers. | izlaupa | izlaupīja | izlaupīs | |||
Pavēles izteiksme: izlaupi (vsk. 2. pers.), izlaupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlaupot (tag.), izlaupīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlaupītu
Vajadzības izteiksme: jāizlaupa
1.Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
1.1.Nolaupīt (daudz vai visu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kara laikā izdegusi muižas dzīvojamā ēka, lietas izūtrupētas vai izlaupītas.
- Pirmdien visā valstī tika aizdedzinātas vai izlaupītas vairākas nelielas policijas kazarmas.
- Savukārt vandaļi dedzināja atkritumu urnas, ielauzās veikalos un tos izlaupīja.
- Banka Baltija" tika izlaupīta, Laventam cerot uz lata devalvāciju.
- Timurs uzvarēja, sagūstīja Bajezidu un turpināja sirot un izlaupīt Anatoliju.