izkaltēt1
izkaltēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkaltēju | izkaltējam | izkaltēju | izkaltējām | izkaltēšu | izkaltēsim |
| 2. pers. | izkaltē | izkaltējat | izkaltēji | izkaltējāt | izkaltēsi | izkaltēsiet, izkaltēsit |
| 3. pers. | izkaltē | izkaltēja | izkaltēs | |||
Pavēles izteiksme: izkaltē (vsk. 2. pers.), izkaltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkaltējot (tag.), izkaltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkaltētu
Vajadzības izteiksme: jāizkaltē
1.Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
1.2.Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes).
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labā laikā šīs kaltes varētu izkaltēt divas trīs reizes lielāku vākumu.
- Ja klūgas izkaltē ar visu mizu, tad tās paliek zaļganaas.
- Tad to var izkaltēt un izgatavot kāpnes vai arī ko citu.
- Apstrādājot laukus, to tad arī saudzējām, centāmies neizkaltēt zemi.
- Taču ziedus var arī izkaltēt, un tēja palīdzēs stiprināt imunitāti.