Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
izkārtot
Lietojuma biežums :
izkārtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiarrange.
1.1.Panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā.
1.2.Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
2.Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
3.Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
3.1.Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
4.Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
4.1.Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
4.2.Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
4.3.Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
5.Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
5.1.Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
6.apvidvārds Izskaidrot.
Stabili vārdu savienojumiSalikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri