izkārties
izkārties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izkaros | izkaramies | izkāros | izkārāmies | izkāršos | izkārsimies |
2. pers. | izkaries | izkaraties | izkāries | izkārāties | izkārsies | izkārsieties, izkārsities |
3. pers. | izkaras | izkārās | izkārsies |
Pavēles izteiksme: izkaries (vsk. 2. pers.), izkarieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkaroties (tag.), izkāršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkārtos
Vajadzības izteiksme: jāizkaras
1.Izliekties tālu ārā (no kurienes) – par cilvēku.
1.1.Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) – parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
2.parasti formā: trešā persona Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš izkārās pa logu un teica: Dievs, svētī Latviju!
- Viņa mēle bija izkārusies, un aste luncinājās uz abām pusēm.
- Beidzot pirmajā stāvā atsprāga logs, izkārās sievieškārtas būtne: ko es vēloties?
- Viņa atkal gulēja uz krūtiņām, mēle izkārusies.
- Tur būtu liela runāšana, bet Ausmas māte izkārās pa logu un sauca atpakaļ.