izgrauzt
izgrauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgraužu | izgraužam | izgrauzu | izgrauzām | izgrauzīšu | izgrauzīsim |
| 2. pers. | izgrauz | izgraužat | izgrauzi | izgrauzāt | izgrauzīsi | izgrauzīsiet, izgrauzīsit |
| 3. pers. | izgrauž | izgrauza | izgrauzīs | |||
Pavēles izteiksme: izgrauz (vsk. 2. pers.), izgrauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgraužot (tag.), izgrauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrauztu
Vajadzības izteiksme: jāizgrauž
1.Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
1.1.Graužot iznīcināt.
1.2.Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
1.4.pārnestā nozīmē Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē); izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) – par asu rīku.
2.parasti formā: trešā persona Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) – par ūdeņiem.
2.1.Plūstot radīt (piemēram, iežos iedobi, alu u. tml.) – par ūdeņiem.
3.parasti formā: trešā persona Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) – par dūmiem, putekļiem u. tml.
Stabili vārdu savienojumiLaika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts.
- Laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts frazēma — saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlākais pēc divām nedēļām izšķiļas kāpuri, kas izgrauž caurumus ābolos.
- Kā pupu sēklgrauzis kaitē augam: pākstī kāpuri izgrauž sēklas iekšpusi.
- Mātes vieglie soļi, bērnu mazo kājiņu skraidelēšana dēļus tā neizgrauztu.
- Žurka, ja labi grib, arī aizslēgtās durvīs izgrauzīs caurumu.
- Maijvaboļu un pūcīšu kāpuri kartupeļu bumbuļos vietām izgrauzuši lielākus vai mazākus robus.