izgrauties
izgrauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgraujos | izgraujamies | izgrāvos | izgrāvāmies | izgraušos | izgrausimies |
| 2. pers. | izgraujies | izgraujaties | izgrāvies | izgrāvāties | izgrausies | izgrausieties, izgrausities |
| 3. pers. | izgraujas | izgrāvās | izgrausies | |||
Pavēles izteiksme: izgraujies (vsk. 2. pers.), izgraujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgraujoties (tag.), izgraušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrautos
Vajadzības izteiksme: jāizgraujas
Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā aprāvās ar manu sakāvi, jo es tiešām nespēju rast pretargumentus tam, kāpēc nomizotam kartupelim vēl vajadzīgs izgriezt tārpu izgrautos vai iepelējušos melnumus. "