izgrauzdēt
izgrauzdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgrauzdēju | izgrauzdējam | izgrauzdēju | izgrauzdējām | izgrauzdēšu | izgrauzdēsim |
| 2. pers. | izgrauzdē | izgrauzdējat | izgrauzdēji | izgrauzdējāt | izgrauzdēsi | izgrauzdēsiet, izgrauzdēsit |
| 3. pers. | izgrauzdē | izgrauzdēja | izgrauzdēs | |||
Pavēles izteiksme: izgrauzdē (vsk. 2. pers.), izgrauzdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrauzdējot (tag.), izgrauzdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrauzdētu
Vajadzības izteiksme: jāizgrauzdē
Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izgrauzdējām melderienei visas kaņepes; redzam, putni knābj un ēd, bet rokā neviena, ne balta, ne pelēka!
- Mēs izgrauzdējam pupiņu bez taukvielām.
- Agrāk maizi klāt neliku, bet šoreiz nolēmu darīt citādi – izgrauzdēju rupjmaizi, aplēju ar verdošu ūdeni un pēc diennakts izkāsu.