izdzīt1
izdzīt [izdzĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdzenu | izdzenam | izdzinu | izdzinām | izdzīšu | izdzīsim |
| 2. pers. | izdzen | izdzenat | izdzini | izdzināt | izdzīsi | izdzīsiet, izdzīsit |
| 3. pers. | izdzen | izdzina | izdzīs | |||
Pavēles izteiksme: izdzen (vsk. 2. pers.), izdzeniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdzenot (tag.), izdzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdzītu
Vajadzības izteiksme: jāizdzen
1.Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
1.2.Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
Stabili vārdu savienojumi
- Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) jomas: mitoloģija, reliģija — pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku)
1.3.Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt.
1.4.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
1.5.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
2.Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
3.Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
3.1.Izstumt, izgrūst (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
3.2.Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
3.3.sarunvaloda Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus).
3.4.apvidvārds Likt doties (uz kurieni).
4.parasti formā: trešā persona Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) – par vēju.
4.1.Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) – par vēju.
5.Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
5.1.Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
7.Izveidot zemē (piemēram, vagu).
8.Skujot izveidot noteiktā formā (piemēram, uzacis).
8.1.Skujot atbrīvot no apmatojuma.
Stabili vārdu savienojumiIzdzīt no galvas. Izdzīt slimību; izdzīt kaiti.
- Izdzīt no galvas sarunvaloda, idioma — panākt, ka nedomā (par ko)
- Izdzīt slimību; izdzīt kaiti sarunvaloda — panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 15 gados Liepājā kļuvu par panku un izdzinu savu pirmo grebeni.
- Rita Grigus vispirms no mājas izdzina tās saimnieku – savu dzīvesbiedru.
- Vēl var izdzīt ārā cūkas, lai tās vasarā būtu modras.
- Abi skaidrojuši, ka pārnakšņojuši vietās, no kurām neesot izdzīti.
- Mūs izdzina uz ielām, tajā pašā laikā mūs var nerespektēt.