izdiedelēt
izdiedelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdiedelēju | izdiedelējam | izdiedelēju | izdiedelējām | izdiedelēšu | izdiedelēsim |
| 2. pers. | izdiedelē | izdiedelējat | izdiedelēji | izdiedelējāt | izdiedelēsi | izdiedelēsiet, izdiedelēsit |
| 3. pers. | izdiedelē | izdiedelēja | izdiedelēs | |||
Pavēles izteiksme: izdiedelē (vsk. 2. pers.), izdiedelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdiedelējot (tag.), izdiedelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdiedelētu
Vajadzības izteiksme: jāizdiedelē
1.Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
1.1.pārnestā nozīmē Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja varētu no viņa izdiedelēt pusi, man būtu jau septiņi tūkstoši.
- Vienlaikus kazām gribas pie citiem, kaut vai tāpēc, lai kaut ko izdiedelētu.
- Kopš tās reizes, ja atkal vajadzēja ko izdiedelēt, Estere aicināja līdzi Irēnu.
- Vai cerat no manis izdiedelēt savas sievas mīlestību?
- – Šī saruna man atgādina stāstu, ko agrāk vienmēr mēģināju izdiedelēt no vecmammas.