izcilība
izcilība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izcilība | izcilības |
| Ģen. | izcilības | izcilību |
| Dat. | izcilībai | izcilībām |
| Akuz. | izcilību | izcilības |
| Lok. | izcilībā | izcilībās |
1.Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
2.Vispārināta īpašība → izcils2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi kultūra zaudē savu izcilību un kļūst par lēti izpārdodamu preci.
- Par ilgtermiņa saistībām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos nodrošināšanai
- Par Saprašanās memorandu par Eiropas Izcilības centra cīņai ar hibrīdo apdraudējumu izveidošanu
- "Mēs dzīvojam pasaulē, kurā izcilībai ir arvien lielāka nozīme.
- Viņas vokālā snieguma izcilību apliecina kritiķu sajūsma dažādos pasaules preses izdevumos.