izcilāt
izcilāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izcilāju | izcilājam | izcilāju | izcilājām | izcilāšu | izcilāsim |
2. pers. | izcilā | izcilājat | izcilāji | izcilājāt | izcilāsi | izcilāsiet, izcilāsit |
3. pers. | izcilā | izcilāja | izcilās |
Pavēles izteiksme: izcilā (vsk. 2. pers.), izcilājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izcilājot (tag.), izcilāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izcilātu
Vajadzības izteiksme: jāizcilā
1.Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
1.1.Ilgāku laiku, daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
1.2.Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
1.3.Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
2.lieto: pareti Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs pieejam pie augļu stenda, izspaidām un izcilājam visus ābolus.
- Smagas, nav viegli izcilāt, bet vismaz ir zem jumta.
- Esot jāizcilā ar sēņu micēliju pilnie maisi angāros pa rindām.
- Mūsu brāļi un tēvi tik tikko spēja izcilāt smagās nastas.
- Viņa aizvēra vēdlodziņu un izcilāja uz platās palodzes sarindotās tinktūru pudelītes.