izcilnis
izcilnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izcilnis | izciļņi |
| Ģen. | izciļņa | izciļņu |
| Dat. | izcilnim | izciļņiem |
| Akuz. | izcilni | izciļņus |
| Lok. | izcilnī | izciļņos |
1.Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
2.novecojis Iespieddarbu salikumā trekni, pustrekni, kursīvi u. c. izcili burti.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Holeizens uzmanīgi pētīja Prokopu, meklējot nodevīgo izcilni zem viņa apģērba.
- Gints bez steigas izdabūja turziņu no stūres balsta knibekļiem un izciļņiem.
- Dažādie padziļinājumi, vai izciļņi, atkarībā no skrūvēšanas instrumenta:
- Ragi abiem dzimumiem ir gludi, sirpveida, bez izciļņiem vai vijumiem.
- Deguna mugura nedauds izliekta visā garumā, ar vieglu izcilni pirms degungala.