izbraukāt
izbraukāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izbraukāju | izbraukājam | izbraukāju | izbraukājām | izbraukāšu | izbraukāsim |
2. pers. | izbraukā | izbraukājat | izbraukāji | izbraukājāt | izbraukāsi | izbraukāsiet, izbraukāsit |
3. pers. | izbraukā | izbraukāja | izbraukās |
Pavēles izteiksme: izbraukā (vsk. 2. pers.), izbraukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbraukājot (tag.), izbraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbraukātu
Vajadzības izteiksme: jāizbraukā
1.transitīvs Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
2.transitīvs Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
2.1.Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
3.transitīvs; lieto: pareti Braukājot izvingrināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Priekšā novilktas auklas — lai ar mašīnām neizbraukātu dubļaino zemes ceļu.
- Esmu izbraukājis visu Eiropu, bet Jūrmalai līdzīgu pilsētu neesmu redzējis.
- Arī Lietuva un Latvija ar auto ir izbraukāta ar ģimeni ekskursijās.
- Bet ar to pietiek, lai izbraukātu uz sacensībām un nometnēm.
- Baltijas līga bija lieliska, varējām izbraukāt visas trīs Baltijas valstis.