izbraukāt
Lietojuma biežums :
izbraukāt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
2.transitīvs Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
2.1.Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
3.transitīvs; lieto: pareti Braukājot izvingrināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri