izbraucīt
izbraucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbrauku | izbraukām | izbraucīju | izbraucījām | izbraucīšu | izbraucīsim |
| 2. pers. | izbrauki | izbraukāt | izbraucīji | izbraucījāt | izbraucīsi | izbraucīsiet, izbraucīsit |
| 3. pers. | izbrauka | izbraucīja | izbraucīs | |||
Pavēles izteiksme: izbrauki (vsk. 2. pers.), izbraukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbraukot (tag.), izbraucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbraucītu
Vajadzības izteiksme: jāizbrauka
1.Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
2.apvidvārds Sabradāt, nomīdīt.
4.Nobraucīt, nobraukot sajaukt.
Avoti: LLVV, ME, ViV, VeAT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izbraucīju graudus no apvalkiem un delnā aplūkoju.
- Labi izbrauki.
- Otrkārt, uzlabojoties valsts ekonomikas rādītājiem, sagaidāms, ka varētu atgriezties neliela daļa no izbraukušajiem valstspiederīgajiem, kas nozīmē, ka Latvijā varētu atgriezties arī tā izbraukošo grupa, kurai ir nosliece un noziedzīgu nodarījumu veikšanu.
- Nogriezt galvu, nogriezt asti, atgriezt vaļā vēderu, ar pirkstu no vēdera izbraucīt iekšas.
- Un zaglīgi izbraucīju acīs sariesušos mitrumu.