izbojāt
izbojāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbojāju | izbojājam | izbojāju | izbojājām | izbojāšu | izbojāsim |
| 2. pers. | izbojā | izbojājat | izbojāji | izbojājāt | izbojāsi | izbojāsiet, izbojāsit |
| 3. pers. | izbojā | izbojāja | izbojās | |||
Pavēles izteiksme: izbojā (vsk. 2. pers.), izbojājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbojājot (tag.), izbojāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbojātu
Vajadzības izteiksme: jāizbojā
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
2.Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
3.Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laba sezona, tikai uzskatu, ka traumas mums to izbojāja.
- Nekas tā neizbojā ceļojumu kā nemitīga skriešana pēc iepriekš izstrādāta plāna.
- Vissliktākā iespēja būtu apēst visus riekstus, jo tiktu izbojātas vakariņas.
- Ne tikai nauda zaudēta, izbojāta augu sēkla, nebūs ziemājiem sēklas.
- Prieks, ka izdevās izbraukt pirmo līkumu, neizbojājot vienam otra braucienu.