izbieds
izbieds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izbieds | izbiedi |
| Ģen. | izbieda | izbiedu |
| Dat. | izbiedam | izbiediem |
| Akuz. | izbiedu | izbiedus |
| Lok. | izbiedā | izbiedos |
Avoti: LLVV