izaicinājums
izaicinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izaicinājums | izaicinājumi |
| Ģen. | izaicinājuma | izaicinājumu |
| Dat. | izaicinājumam | izaicinājumiem |
| Akuz. | izaicinājumu | izaicinājumus |
| Lok. | izaicinājumā | izaicinājumos |
1.Tīša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek (asi) reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
PiemēriPagriezusies pret Mārci, viņa sastapās ar puiša acīm, bet tajās nebija ne vēsts no viņas drošuma un izaicinājuma.
- Pagriezusies pret Mārci, viņa sastapās ar puiša acīm, bet tajās nebija ne vēsts no viņas drošuma un izaicinājuma.
- Nekad nevar zināt, kad viņa vārdos ir izaicinājums, kad laipnība.
- Tiešs, ass jautājums, izaicinājums.
2.Ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
PiemēriModeļu namu gaidīja atkal jauns radošs izaicinājums – jaunas kolekcijas gatavošana un tās prezentēšana leģendārajā modes Mekā – itāļu modes industrijas galvaspilsētā Milānā.
- Modeļu namu gaidīja atkal jauns radošs izaicinājums – jaunas kolekcijas gatavošana un tās prezentēšana leģendārajā modes Mekā – itāļu modes industrijas galvaspilsētā Milānā.
- Pēc dabas esmu sportists, un, ja man nav jaunu izaicinājumu, tad azarts noplok.
- Viņš bija vienmēr domājis, ka viņa darbs ir smags un prasīgs, taču viņam patika izaicinājumi, ko tas sniedza.
Avoti: LLVV, T, MLVV
Korpusa piemēri:šeit