izaicināt
izaicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izaicinu | izaicinām | izaicināju | izaicinājām | izaicināšu | izaicināsim |
| 2. pers. | izaicini | izaicināt | izaicināji | izaicinājāt | izaicināsi | izaicināsiet, izaicināsit |
| 3. pers. | izaicina | izaicināja | izaicinās | |||
Pavēles izteiksme: izaicini (vsk. 2. pers.), izaiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izaicinot (tag.), izaicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izaicinātu
Vajadzības izteiksme: jāizaicina
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu).
PiemēriKāpēc man vajadzēja Irēnu vēl izaicināt un vilkt uz zoba: un kādus secinājumus viņa no šīs sarunas izdarījusi?
- Kāpēc man vajadzēja Irēnu vēl izaicināt un vilkt uz zoba: un kādus secinājumus viņa no šīs sarunas izdarījusi?
- Tad likās, uzvedība uzlabojas, bet kautiņi beidzās cita iemesla dēļ — neviens vairs nebija ar mieru trako puiku izaicināt!
- Sākumā mani pārsteidza naidīgā reakcija, ko izraisīja Dorians Grejs, un, tikai pabeidzis šos pirmos darbus, es atskārtu, ko esmu izdarījis: es biju izaicinājis konvencionālo sabiedrību visās iespējamās frontēs.
- — Kamēr nav nekādu tiešu apvainojumu, nevajadzētu viņus izaicināt!
2.Rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu vai grūtu).
PiemēriJāns Tomiks, igauņu mākslinieks, vakar televīzijā izaicināja tautu: skatieties spogulī sev virsū, skatieties stundu no vietas, tad jums kļūs bail, jo jūs nespēsiet saprast, kas ir tas, ko jūs redzat.
- Jāns Tomiks, igauņu mākslinieks, vakar televīzijā izaicināja tautu: skatieties spogulī sev virsū, skatieties stundu no vietas, tad jums kļūs bail, jo jūs nespēsiet saprast, kas ir tas, ko jūs redzat.
- Apmeklētāji ir informēti, tomēr arī izklaidēti, mudināti un izaicināti uzzināt vairāk.
- Vienmēr cenšos sevi izaicināt, lai pilnveidotos.
- Paps no sākuma audzēja smagos Oldenburgas vezumniekus armijas vajadzībām, bet vēlāk, latgalieša Dimanta izaicināts, sāka turēt rikšotājus.
3.Aicināt, izsaukt uz sacensību vai cīņu.
PiemēriTādos brīžos viņa sadabūja savu futbolbumbu un izaicināja Samsonu un Roberto uz sacensībām soda sitienos.
- Tādos brīžos viņa sadabūja savu futbolbumbu un izaicināja Samsonu un Roberto uz sacensībām soda sitienos.
- Bet varbūt, izaicinot uz dueli, ir jāseko kādai etiķetei, ko pieprasa tradicionālās vērtības?
- Visus pārējos viņš apspēlēja, tāpēc atkal un atkal izaicināja uz divcīņu VV.
4.Apstrīdēt kādus apgalvojumus vai uzskatus.
PiemēriŠo uzskatu allažiņ var izaicināt, un ir daudzi, kas to nepārtraukti arī dara.
- Šo uzskatu allažiņ var izaicināt, un ir daudzi, kas to nepārtraukti arī dara.
- Šo likumu es izaicinu tā absurduma dēļ.
- Tikai Undīne ir gatava atkal laist pasaulē ārlaulības bērnu, lai gan dzemdēt ārlaulības bērnu vienmēr nozīmē tracināt sabiedrību, izaicināt tradīciju, apstrīdēt morālo robežu starp "nedrīkst" un" drīkst"- un, ak, trīskārt vairāk tas to nozīmē Ošupilī...
5.novecojis Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiIzaicināt likteni.
- Izaicināt likteni idioma — darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit