izaicināt

Lietojuma biežums :

izaicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).

2.Ierosināt (ko darīt); ierosināt (uz ko).

2.1.Izraisīt (norisi, stāvokli).

2.2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.

3.vēsturisks Pieprasīt, lai ierodas uz divkauju; izsaukt.

Stabili vārdu savienojumiIzaicināt likteni.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri