izčibēt
izčibēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izčibu | izčibam | izčibēju | izčibējām | izčibēšu | izčibēsim |
| 2. pers. | izčibi | izčibat | izčibēji | izčibējāt | izčibēsi | izčibēsiet, izčibēsit |
| 3. pers. | izčib | izčibēja | izčibēs | |||
Pavēles izteiksme: izčibi (vsk. 2. pers.), izčibiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčibot (tag.), izčibēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčibētu
Vajadzības izteiksme: jāizčib
Stabili vārdu savienojumiKaut tu izčibētu; ka tu izčibētu; kad tu izčibētu; kaut tu izčibējis; ka tu izčibējis.
- Kaut tu izčibētu; ka tu izčibētu; kad tu izčibētu; kaut tu izčibējis; ka tu izčibējis; kad tu izčibējis sarunvaloda, idioma — izsaucas lielā neapmierinātībā, nepatīkamā pārsteigumā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad vasara būtu galā, viss izčibētu," sacījis Gibinss.
- Lai vai kā, 1655. gadā viņš nomira un plāns izčibēja.
- Tiesa, aktieris gan pārāk neskumst, ka laulība izčibējusi.
- Bija, bija, un tad pēkšņi izčibēja no dokumentiem.
- Lozungs kādā brīdī pazuda, miltu veikals izčibēja un pašu solījumu piemirsa.