interesēt
interesēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | interesēju | interesējam | interesēju | interesējām | interesēšu | interesēsim |
| 2. pers. | interesē | interesējat | interesēji | interesējāt | interesēsi | interesēsiet, interesēsit |
| 3. pers. | interesē | interesēja | interesēs | |||
Pavēles izteiksme: interesē (vsk. 2. pers.), interesējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: interesējot (tag.), interesēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: interesētu
Vajadzības izteiksme: jāinteresē
Saistīt; nodarbināt domas; pievilkt, valdzināt.
PiemēriVai tad tas jūs neinteresē?
- Vai tad tas jūs neinteresē?
- Mani jau māksla īpaši neinteresē...
- Tad mani sāka interesēt cilvēka prāts vispār.
- — Mani interesē vairāki jautājumi, taču, ja vēlaties, varat uz tiem neatbildēt.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit