interdikts
interdikts
1.Romiešu tiesībās – pretora pavēle, ar ko lika veikt vai aizliedza kādu darbību.
2.Viduslaikos – katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis – aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts).
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pāvests Bonifācijs VII piekrita šiem apsvērumiem un 1301.gada beigās atcēla interdikta darbību attiecībā uz Tallinu un dāņu valdījumiem Igaunijā.
- 1520. gadā tika publicēta pāvesta " bulla", kurā pavēlēts sadedzināt Lutera grāmatas un draud Luteram un tā piekritējiem uzlikt Baznīcas lāstus, ja tie konkrētā laikā neatsacīsies no saviem maldiem; ja tas nenotiks, pēc šī termiņa notecēšanas, laicīgās varas pārstāvjiem piedraudot ar interdiktu, tika pavēlēts Luteru arestēt un nosūtīt uz Romu.
- turpretim tie , kas šai gadījumā aplaupa cietušos un pievāktās mantas neatdod 8 dienu laikā , tiek ekskomuncēti un vainīgā zeme tiek sodīta ar interdiktu
- 7. junija Stenbī līguma viņš savos sprediķos un sapulcēs aizliedzis katru miera traucējumu un patvarību , bet uzaicinājis prāviniekus meklēt taisnību tiesās , piedraudot šī noteikuma pārkāpējiem ar ekskomunikāciju un interdiktu savas legacijas apgabala robežās
- Tā kā Livonijas cisterciešu klosteru abati sūdzējušies pāvestam par dažiem prelātiem , kas aizvainoti par aizliegumu ekskomunicēt šī ordeņa brāļus sākuši apkraut ar baznīcas sodiem klostera saimi , kalpus un strādniekus , kas maļ dzirnavās vai strādā pie maizes cepļa , lai šādā kārtā apietu pāvesta aizliegumu , tad Innocentijs IV pasludina visus šādus ekskomunikācijas un interdikta spriedumus par spēkā neesošiem