iešņaukt1
iešņaukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešņaucu | iešņaucam | iešņaucu | iešņaucām | iešņaukšu | iešņauksim |
| 2. pers. | iešņauc | iešņaucat | iešņauci | iešņaucāt | iešņauksi | iešņauksiet, iešņauksit |
| 3. pers. | iešņauc | iešņauca | iešņauks | |||
Pavēles izteiksme: iešņauc (vsk. 2. pers.), iešņauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešņaucot (tag.), iešņaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešņauktu
Vajadzības izteiksme: jāiešņauc
1.transitīvs Ievilkt degunā.
2.intransitīvs Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esam it kā iebriduši tajā, iedzēruši to, iešņaukuši...
- Kņaziene steidzīgi izvilka tabakas dozi un iešņauca tik skaļi, ka es pat nodrebēju.
- Sajūta tāda, it kā mēs abas būtu tikko iešņaukušas pa celiņam stipra koksa.
- Šī vēstule domāta TEV, kurš nolēmis pamēģināt iešņaukt, norīt, uzpīpēt – aizmirsties...
- Ja esi parasts pilsonis un kaut kur sētmalē iešņauci kokaīnu – tu vari nokļūt cietumā.